Pirms sešiem gadiem es satiku Andželu Georgiu pēc Traviatas Londonas Karaliskajā operā. Atzinos, ka esmu kvēls viņas fans. Dīva mani apveltīja ar izteiksmīgu, mazliet bargu skatienu un teica: "Ja esi tik kvēls fans, kāpēc es tevi pirmo reizi redzu tikai tagad?! Kur tu biji agrāk?!" Andžela Georgiu ir lieliska. Viņa ir slavena ne tikai ar savu fascinējošo balsi, bet arī kaprīzēm, skandāliem, emocionālajiem izvirdumiem, pēdējā brīdī atceltajām izrādēm un koncertiem. Šādi izlēcieni ir Andželas Georgiu klasika – tā uzvesties var atļauties tikai viņa.
Parūka paliek – ar tevi vai bez tevis
Dziedātājas vārds ir leģendās, mītos un baumās tīts. Andžela nenāk uz mēģinājumiem ("Kāda jēga mēģināt, ja esmu dziedājusi šo lomu 100 reižu?!"). Andžela nepakļaujas diriģentam, pati nosaka tempu un diriģē izrādi. Viņa strīdas ar režisoriem un rīko scēnas, kuras aizēno skatus no dramatiskākajām operām. Nekas īstai dīvai nesagādā tādu baudu kā aiziet, skaļi aizcērtot durvis. Andželas Georgiu vārds ir ierakstīts operas vēsturē – un viņas untumi arī.
Rumāņu primadonnu dēvē par "Drakulu svārkos". Kad Andžela Georgiu bija precējusies ar tenoru Roberto Alanju un abi uzvedās pārāk izaicinoši, viņus sauca ne tikai par operas pasaules Boniju un Klaidu, bet arī par Čaušesku pāri. Viņu duets bija tik ļoti pieprasīts, ka par kopīgo uzstāšanos Andžela un Roberto prasīja atlīdzību, kas bija lielāka nekā viņu abu honorāru summa, – Bonija un Klaids saviem šoviem piemēroja "kaisles koeficientu".
Vēl viena dažus gadus sena dokumentālā anekdote – Andželas Georgiu strīds ar toreizējo Ņujorkas Metropolitēna operas direktoru Džozefu Volpi. Viesizrādēs Japānā viņa dziedāja Mikaēlas lomu Karmenā un kategoriski nevēlējās uzstāties blondā parūkā, kā tas bija paredzēts iestudējumā: "Man ir karsti, un tā parūka izraisa galvassāpes!"Džozefs Volpe bija nelokāms: "Parūka izrādē paliek – ar tevi vai bez tevis." Nākamajā izrādē parūka "uzstājās" bez Andželas Georgiu, pēc tam zvaigzne piekāpās, tomēr slēpa blondās cirtas zem apmetņa kapuces.
Dīvas dusmu lēkme
2001. gadā Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumā Andžela Georgiu pēkšņi izdomāja uzlabot izskatu un izvilka lūpu krāsu, kas bija paslēpta viņas dekoltē... Šādu stāstu ir daudz. Šogad aprīlī Vīnes Valsts operā viņa un tenors Jonass Kaufmanis atveidoja galvenās lomas Toskā. Pēc publikas pieprasījuma Jonass Kaufmanis divās izrādēs atkārtoja Kavaradosi 3. cēliena āriju E lucevan le stelle. Daudzi teātri aizliedz dziedātājiem to darīt, un Andžela Georgiu agrāk bija teikusi, ka arī neatbalsta šādu praksi (to var saprast – klausītāji visbiežāk prasa atkārtot tenora, nevis soprāna āriju). Kad Jonass Kaufmanis Vīnes Toskā pabeidza āriju, Andžela Georgiu uz skatuves neparādījās. "Mums nav soprāna!" smaidot nodziedāja Jonass Kaufmanis. Iestājās mulsuma brīdis.
Skatītāji joprojām nezina, kāds bija aizķeršanās iemesls – vai tā bija apzināta izrādes sabotāža vai Andžela Georgiu nepaspēja tikt līdz skatuvei (iepriekšējā izrādē, kurā tenors arī atkārtoja šo āriju, tai sekoja ovāciju vētra, klausītāji auroja, un diriģents ieturēja pauzi). Viens no ietekmīgākajiem kritiķiem pasaulē, laikraksta The New York Times apskatnieks Entonijs Tomasīni, atgadījumu komentē šādi: "Ja tā bija dīvas dusmu lēkme, es esmu Andželas Georgiu pusē. Šīs ārijas atkārtošana izjauc Toskas dramatisko spriegumu."
Ugunīgā Andžela noteikti sagādās vēl ne vienu vien pārsteigumu. "Mani joprojām uzskata par sarežģītu. Kurš tad nav? Balzaks bija sarežģīts, Tolstojs arī. Mana māte mēdz būt sarežģīta. Ikvienam, kurš vēlas sasniegt labu rezultātu, dažreiz jābūt sarežģītam," saka dziedātāja.
Džordža Šolti asaras
Pērn Andžela Georgiu svinēja savu 50 gadu un karjeras 25 gadu jubileju. Ievērojamais britu kritiķis, žurnāla Opera redaktors Džons Elisons, par viņu raksta: "Viens no kritērijiem, kā vērtēt izcilu balsi, ir atpazīstamība. Andželas Georgiu maigais, tumsnēji krāsotais soprāns vienmēr ir atpazīstams, tā ir balss, kura vienlaikus ir spēcīga un ievainojama. Andžela Georgiu atšķiras no visām pārējām talantīgajām dziedātājām. Viņas balss plūdumā ir jūtama itāļu dziedāšanas tradīcijas pēctecība. Jūs dzirdat viņas balsi, un to nav iespējams aizmirst."
1994. gadā Andžela Georgiu izraisīja sensāciju Londonas Karaliskās operas iestudējumā Traviata. Jau pirmajā mēģinājumā soprāns noveda līdz asarām leģendāro maestro Džordžu Šolti – nevis ar skandālu, bet dziedājumu. "Es apraudājos, man bija jāiziet ārā. Šī meitene ir brīnišķīga. Viņa spēj visu. Mūzika diktē viņas emocijas, un kaut ko līdzīgu esmu piedzīvojis ļoti reti," sacīja sers Džordžs. Diriģents paziņoja, ka vēlas nekavējoties ierakstīt Traviatu ar Andželu Georgiu galvenajā lomā (sākotnēji bija paredzēts, ka ieraksts taps ar citu izpildītāju sastāvu). Viņš uzaicināja uz pirmizrādi raidsabiedrības BBC vadību, un acumirklī tika mainīta televīzijas kanāla BBC2 un BBC Radio 3 programma, lai atbrīvotu ētera laiku Traviatas tiešraidei, – tas viss Andželas Georgiu satriecošā priekšnesuma dēļ.
Dziedātājai ir apjomīga, interesanta diskogrāfija, tajā ir daudz vērtīgu CD un DVD, kurus izdevusi kompānija EMI Classics. Andžela Georgiu kļuva par superzvaigzni 90. gadu vidū, tas bija klasiskās mūzikas ierakstu industrijas zelta laiks. Albumi, kurus dziedātāja ieskaņoja kopā ar Roberto Alanju, tika pārdoti vairākos simtos tūkstošu eksemplāru. Mūsdienās šādas tirāžas vairs nav iedomājamas. Mākslinieces popularitāti veicināja krāšņas operfilmas, spožākā no tām ir franču režisora Benuā Žako Toska (2001), kurā Andželas Georgiu partneri ir Roberto Alanja (Kavaradosi) un Rudžēro Raimondi (Skarpija).
Izšuvējas intīmās dzīves ainas
Andžela Georgiu vienmēr ir bijusi nepārspējama Džakomo Pučīni mūzikā. "Ja Pučīni dzīvotu šodien, mums noteikti būtu romāns. Viņš zināja, kā komponēt soprānam. Viņš mīlēja šo balsi," saka dziedātāja. 1990. gadā viņa debitēja uz profesionālās skatuves Rumānijā Mimī lomā Pučīni Bohēmā. 1992. gadā, dziedot šajā operā Londonā, Andžela Georgiu iepazinās ar savu nākamo vīru Roberto Alanju. Viņi apprecējās 1996. gadā, kad dziedāja Bohēmā Ņujorkā. Dziedātājus turpat – uz Metropolitēna operas skatuves – salaulāja toreizējais Ņujorkas mērs, kaismīgs operas fans Rūdolfs Džuliāni.
Bohēmā Andželu Georgiu interesē galvenās varones – zīda puķu izšuvējas – rakstura nianses, par kurām bieži mēdz aizmirst: "Mimī ir prostitūta, kura pārdod savu ķermeni, tādējādi iegūstot turīgu vīriešu protekciju. Kad viņa satiek Rūdolfu, Mimī maina aizbildņus. Savā pirmajā ārijā varone atzīst, ka viņas īstais vārds ir Lučija: kā daudzām tā laika "strādājošajām meitenēm", viņai bija pseidonīms – Mimī. Es vēlētos, lai tiktu iestudēta Bohēmas izrāde, kura detalizētāk pievērstos šai Mimī personības pusei, kura nav tik labi zināma."
2012. gada jūnijā Andžela Georgiu un Roberto Alanja atgriezās Londonas Karaliskās operas Bohēmā, lai atzīmētu savas pirmās tikšanās 20. gadadienu. Tā bija pēdējā reize, kad viņus varēja dzirdēt kopā, – drīz pāris paziņoja par šķiršanos. Neiztika bez skandāla piegaršas – Andžela Georgiu pēkšņi atcerējās, ka laulībā cietusi no vardarbības.
Ja viņa nebūtu tik laiska
XXI gadsimta pirmās desmitgades izskaņā plašsaziņas līdzekļi mēģināja rīkot dīvu dueli itāļu repertuāra teritorijā – Andžela Georgiu pret Annu Ņetrebko. Primadonnas ir trakojušas un sacentušās kopš XIX gadsimta, taču mūsu laikabiedri vairāk ir pārņemti ar pagājušā gadsimta vidus primadonnu cīņām. Marija Kallasa pret Renātu Tebaldi. Džoana Sazerlenda pret Montserratu Kavaljē – un abas pret Kallasu. Konkurence sita augstu vilni gan uz skatuves, gan ierakstu studijā. Tāpēc daudziem tik ļoti gribējās piedzīvot mūsdienu spilgtāko soprānu sadursmi, turklāt abas dāmas ir ar raksturu un dzelžainu tvērienu. Tomēr dziedātājas neļāvās šādām provokācijām.
Tagad Andželas Georgiu un Annas Ņetrebko karjera attīstās dažādos virzienos. Krievu dziedātāja pirms kāda laika vaļsirdīgi atzina, ka pati jūsmo par rumāņu kolēģes vokālajām dotībām. Andžela Georgiu pēdējos gados bijusi dzirdama operās Bohēma, Bezdelīga, Toska, Fausts, Adriana Lekuvrēra, Traviata un Verters. Atšķirībā no Annas Ņetrebko lomu spektru viņa nepaplašina un strādā mazāk intensīvi, bez pārpūles. Šķiet, ja Andžela Georgiu būtu disciplinētāka, prasīgāka pret sevi un ne tik laiska, viņa vēl pārsteigtu klausītājus ar jaunu lomu interpretācijām: viņas balss ir dievišķīga, tembrs – aristokrātiski grezns.
Nākamās sezonas sākumā – no 18. septembra līdz 2. oktobrim – Berlīnes Valsts operā Andžela Georgiu atveidos titullomu Alvja Hermaņa iestudētajā Toskā. "Es varu identificēties ar šo varoni. Abas esam dziedātājas. Es zinu, kā viņa jūtas rīcības brīžos. Esmu augusi Čaušesku laika Rumānijā un zinu, kā darbojas korumpētas drošības iestādes," apgalvo zvaigzne.
Visus mākslinieciskos lēmumus Andžela Georgiu sen pieņem pati: "Kopš 18 gadu vecuma man nav vokālā pedagoga. Ja es pieļauju kļūdu, es vēlos, lai tā būtu mana, nevis kāda cita cilvēka kļūda."
Balle ar Moljēru un Rasinu
No populārās mūzikas zvaigznēm Andžela Georgiu jūsmo par Bārbru Streizandi, Eltonu Džonu, Stingu un Lēdiju Gāgu. Labākais koncerts, kuru viņai laimējies apmeklēt, bijis Lučāno Pavaroti, Stinga un Šērlijas Beisijas brīvdabas šovs. Par labāko skaņdarbu, kas tapis pēdējos 50 gados, māksliniece uzskata rumāņu izcelsmes franču komponista Vladimira Kosmas komisko operu Mariuss un Fanija, kuras pirmizrādē Andžela Georgiu un Roberto Alanja dziedāja 2007. gadā Marseļas operā.
Par visvairāk pārvērtēto darbu dziedātāja sauc amerikāņu minimālista Džona Adamsa operu Niksons Ķīnā. "Ceru, ka laikmetīgās mūzikas autori iegūs labākas zināšanas par to, kā komponēt cilvēka balsij! Tā ir ļoti izplatīta problēma," viņa piebilst. Pati Andžela Georgiu pasūtītu operu par Austrijas imperatores Sisī dzīvi.
Ja Andželai Georgiu būtu laika mašīna, viņa pārceltos uz Luija XIV periodu un ballētos ar Saules karaļa galma komponistu Žanu Batistu Lulli, kā arī Moljēru un Rasinu. No XX gadsimta izcilākajiem mūzikas dižgariem viņa būtu vēlējusies sadarboties ar maestro Arturo Toskanīni, dziedātājiem Enriko Karūzo un Franko Korelli.
Andželas Georgiu koncerts, kas notiks 3. jūnijā Lietuvas Nacionālajā operas un baleta (LNOB) teātrī, atklās 20. Viļņas festivālu. LNOB orķestri diriģēs Čiprians Teodorasku. Kopā ar dīvu dziedās tenors Mariuss Brenču – 2001. gada konkursa BBC Cardiff Singer of the World uzvarētājs. Skanēs Džuzepes Verdi, Arrigo Boito, Frančesko Čileas, Džakomo Pučīni, Gaetāno Doniceti, Žorža Bizē, Pētera Čaikovska, Alfredo Katalāni un Franča Lehāra mūzika.
Andžela Georgiu
Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī Viļņā 3.VI plkst. 19
Biļetes EUR 45–200
www.opera.lt