Fotomākslinieku un fotovēsturnieku Igoru Pliču vislabāk raksturo Imanta Ziedoņa vārdi - "garainis, kas veicina vārīšanos". Igors Pličs ir šāds nemiera gars, kurš gan fotografē, gan dibina Latgales fotogrāfu biedrību, gan vāc, pēta, stāsta un ceļ gaismā šī novada foto vēsturi. Viņš ir fundamentālās grāmatas Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā (2021) idejas un koncepta autors. Grāmatā ir apkopota informācija par vairāk nekā 344 Latgalē strādājošiem fotogrāfiem, pāri par 2000 fotogrāfijas no 1858.gada līdz pat mūsdienām. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2021 balvas nomināciju
Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām: Latgales rakstu gaismā, Ai, māte Latgale, Latgales kultūras vēsture, Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena, Es dziedāšu par tevi, Latgale un tās ļaudis. Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām - Latgale fotogrāfijās (2013), Latgalietis XXI gadsimtā (2017).
Dzimis 1954. gadā Rīgā, bērnības gadus pavadījis Balvu novada Tilžā, bet lielāko mūža daļu nodzīvojis Preiļos. Fotogrāfa izglītību apguvis Rīgas 34. arodskolā, pēc tam strādājis Ludzas, Rēzeknes un Preiļu fotoateljē, kur veidojis bildes gan kāzām, gan kolhoza pirmrindnieku goda dēļiem, gan partijas biedru kartēm un pat cūku pasēm. Lauku zēns visu laiku profesionāli pilnveidojies – pasūtījis specializēto fotoliteratūru, studējis fototehnoloģijas Maskavas politehnikumā. Fotogrāfs ir strādājis visos iespējamajos žanros, bet vismīļākā viņam esot dabas ainava. Nozīmīgs ir arī Igora Pliča sabiedriskais veikums - viņš organizē foto konkursus, rīko izstādes, dibina privāto muzeju ar senlietu un Latgales fotovēstures ekspozīciju, izveidoja Jāņa Gleizda piemiņas istabu, renovēja vecāko koka māju Preiļos, kā arī pagalmā uzbūvēja Latvijā mazāko dievnamu, savulaik nodarbojās ar uzņēmējdarbību.
Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā Boņuks par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma Latgolys vuords veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa Rikova ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa Vīraksne vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla Katōļu Dzeive redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, tēlnieks Indulis Folkmanis, keramiķis Voldemārs Voguls un kordiriģents Jānis Gruduls.
Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības Gors komanda, sadarbojoties ar biedrību Partitūra. Boņuks 2022 norisi atbalsta Eiropas Reģionālais attīstības fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S Latvijas valsts meži un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes pilsētas dome un Rēzeknes novada pašvaldība.
Biļetes uz Boņuks 2022 var iegādāties gan Gora, gan Biļešu paradīzes biļešu tirdzniecības sistēmās internetā, gan kasēs klātienē.