Pirms iebrukuma Ukrainā Krievijas ražošanas apjomi neraisīja apbrīnu – lielvalsts, kuras ideoloģijā militārajam arsenālam bija izšķiroša loma, bruņotajiem spēkiem daudz naudas neatvēlēja. Krievijas militārie izdevumi nedaudz pārsniedza 60 miljardu ASV dolāru gadā. Vismaz oficiālie dati liecināja, ka Krievija militārajiem izdevumiem atvēl nedaudz vairāk nekā Francija, par piektdaļu vairāk nekā Vācija un Japāna, bet mazāk nekā Lielbritānija. No Ķīnas Krievija militāro izdevumu lauciņā atpalika vairāk nekā trīs reizes, no ASV – vairāk nekā desmit.
Daudzus pārsteidza, cik šķietami nesagatavota bija Krievija, sākot karu Ukrainā: tā nebija strauji palielinājusi militāro budžetu, ilggadīgā Bruņoto spēku reforma nebija pabeigta, savukārt šķietami ultramoderno ieroču sistēmu, piemēram, T-14 Armata tanku, ieviešana teju bija apstājusies. Iemesls tam bija vienkāršs: Krievija Ukrainā bija paredzējusi nevis karot, bet īstenot "speciālo militāro operāciju", kuras būtiskākā izdevumu sadaļa būtu Krievijas ievērojamā ballistisko un spārnoto raķešu arsenāla paretināšana.
Realitāte izrādījās citāda: pēc 18 kara mēnešiem Krievija ir bijusi spiesta pārorientēties uz kara laika ekonomiku, starptautiskas izolācijas apstākļos meklējot risinājumus, kā turpināt spiedienu uz Ukrainu, kura pakāpeniski tiek pārapbruņota ar Rietumu ieroču sistēmām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. septembra - 5. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!