Rudens priekšnojautās sāk pārņemt panīkums? Darbā neveicas tik labi, kā gribētos? Tad jāmeklē kāds radošs, aizraujošs hobijs. Ar tik vienkāršu dzīves apmierinātības paaugstināšanas recepti nākuši klajā britu zinātnieki.
Nodarbošanās ar mākslu un rokdarbiem uzlabo mentālo labsajūtu un stiprina sajūtu, ka dzīvei ir jēga. Turklāt pat diletanta līmeņa gleznošana, rotu izgatavošana vai koka priekšmetu izgrebšana mentālo veselību ietekmē lielākā mērā nekā patīkama, ienesīga profesionālā darbība. Vismaz tā apgalvo Anglijas Raskina Universitātes pētnieki.
PRIEKA AVOTS
Vairākos gadu desmitos tapušos pētījumos iegūti šķietami nepārprotami pierādījumi, ka cilvēka apmierinātība ar dzīvi ir cieši saistīta ar veselību, statusu darbavietā un ienākumiem. Taču britu jaunākais pētījums rāda, ka garīgu labsajūtu spēj sniegt arī citas lietas, kam daudzi cilvēki ikdienā nepievērš pienācīgu uzmanību.
"Mani patiešām ieintriģēja jautājums, vai amatniecība varētu nākt par labu labsajūtai, jo tā ir tik pieejama, par pieņemamu cenu un populāra," žurnālā Frontiers in Public Health publicētajā ziņojumā skaidro darba autore Helēna Kīza. Viņa kopā ar kolēģiem izanalizēja vairāk nekā 7000 atbilžu ikgadējā Taking Part Survey, kurā Anglijas iedzīvotājiem tiek jautāts, kā viņi iesaistās tādās aktivitātēs kā māksla un kultūra, sports un interneta lietošana. Visiem dalībniekiem vēl tika jautāts par viņu laimes sajūtu, trauksmi, vientulību, apmierinātību ar dzīvi. Aptaujas veicējus interesēja arī tas, kā respondenti raugās uz savas dzīves vērtību. Proti, vai viņi uzskata, ka dzīvo jēgpilni un viņu dzīvei ir nozīme plašākas sabiedrības kontekstā.
VĒRTĪGĀKA DZĪVE
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzina, ka iepriekšējā gadā vismaz vienreiz nodarbojušies ar mākslu vai amatniecību, piemēram, keramikas priekšmetu veidošanu, gleznošanu, adīšanu, fotografēšanu, filmu veidošanu, kokapstrādes vai juvelierizstrādājumu izgatavošanu. Kad darba autori šīs atbildes salīdzināja ar respondentu veselības stāvokli un nodarbinātības statusu, bija redzams, ka iesaistīšanās mākslā un amatniecībā bija saistīta ar augstākiem garīgās veselības rādītājiem. Pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju bija par 0,2 punktiem 10 ballu skalā. Taču radikālas atšķirības bija vērojamas jautājumā par dzīves jēgu. Rokdarbu pozitīvā ietekme uz to bija 1,6 reizes augstāka nekā profesionālajiem panākumiem.
"Amatniecībā ir kaut kas tāds, kas rada progresa un pašizpausmes sajūtu tādā veidā, kādā algots darbs nespēj," rezultātus komentē Kīza, "cilvēki patiesi lepojas ar to, ko rada savām rokām, un viņiem īpaši patīk pašu acīm reālā laikā vērot progresu darba gaitā."
Māksla un amatniecība arī vairo laimes un apmierinātības sajūtu, taču būtiski nekliedē vientulību. Tas acīmredzot tāpēc, ka radošas nodarbes bieži vien tiek veiktas vienatnē.