Par tādiem tiek uzskatīti cilvēki, kurus tur aizdomās par saistību ar ASV dzīvojošā islāma garīdznieka Fetullas Gilena vadīto kustību, ko vaino neveiksmīgā puča organizēšanā. Valdības kritiķi uzskata, ka ārkārtas stāvoklis tiek izmantots, lai apklusinātu politiskos oponentus.
Atslēdz no ētera
Turcijas policijas vadība otrdien informēja, ka no darba atlaidusi gandrīz 13 tūkstošus likumsargu, jo esot pamats domāt, ka šie cilvēki «ir sazinājušies vai ir saistīti ar gilenistu teroristisko organizāciju», kā valdība dēvē F. Gilena kustību. Atlaistie ir aptuveni 5% no visiem Turcijas policijas darbiniekiem, raksta The Atlantic.
Līdz ar policistiem šajā nedēļā darbu zaudējuši arī 37 Iekšlietu ministrijas darbinieki, par kuru atlaišanas iemeslu nekādi sīkāki paskaidrojumi nav sniegti. Varasiestādes reidos visā valstī aizturējušas vismaz 33 gaisa spēku virsniekus, pavēstījusi ziņu aģentūra Dogan.
Kopš 15. jūlija, kad militāristiem neizdevās mēģinājums gāzt pastāvošo iekārtu, Turcijas valdība ar prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu priekšgalā izvērsusi valsts institūciju atbrīvošanu no darbiniekiem, kurus uzskata par nelojāliem un potenciāliem valsts ienaidniekiem.
Mazāk nekā triju mēnešu laikā ir atlaisti aptuveni 100 tūkstoši militārpersonu, ierēdņu, skolotāju un augstskolu pasniedzēju, policistu, tiesnešu un žurnālistu. Aiz restēm nonākuši vairāk nekā 32 tūkstoši cilvēku. Varasiestādes ir sākušas 38 tūkstošu ieslodzīto atbrīvošanu, lai viņu vietā cietumu kamerās varētu ievietot «valsts nodevējus».
Turcijas valdība slēgusi jau vairāk nekā 130 televīzijas kanālu, radiostaciju, interneta portālu un drukāto izdevumu. Par pēdējo upuri šajā nedēļā kļuvusi privātā televīzija IMC, kuras studijā otrdienas vakarā iebrāzās policisti un atslēdza kabeļus, kas nodrošināja pārraidi. IMC translāciju pagājušajā nedēļā pārtrauca valstī lielākais satelīttelevīzijas operators, paziņojot, ka televīzijas saturs esot «teroristu propaganda», informē turku laikraksts Hￃﾼrriyet.
Plašas pilnvaras
Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmušs paziņojis, ka 19. oktobrī vēl uz 90 dienām tiks pagarināts ārkārtas stāvoklis, kas ir spēkā kopš 19. jūlija. Ārkārtas stāvoklis deleģē plašas pilnvaras R. T. Erdoganam, kurš jau sen sapņo par Turciju kā prezidentālu republiku. Prezidents un valdība, pieņemot lēmumus, var apiet parlamentu un ir tiesīgi ierobežot pilsoņu tiesības un brīvības.
R. T. Erdogans uzskata, ka ārkārtas stāvokļa pagarināšana ir nepieciešama, lai notvertu un tiesātu tos, kuri ir atbildīgi par apvērsuma mēģinājuma rīkošanu. Viņaprāt, ārkārtas stāvokli vajadzētu pagarināt vismaz uz gadu. «Pagaidīsim un tad jau redzēsim, varbūt ar 12 mēnešiem nepietiks,» viņš sacīja, pagājušajā nedēļā uzrunājot provinču vadītājus.
Turcijas opozīcijas partijas, cilvēktiesību organizācijas un atsevišķi Turcijas sabiedrotie Rietumos pauduši bažas, ka prezidents izmanto neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu kā aizsegu, lai vērstos pret tiem, kuri neatbalsta valdības politiku. Lielākā opozīcijas spēka - Republikāņu tautas partijas - priekšsēdētājs Kemals Kiličdaroglu uzskata, ka ārkārtas stāvoklis ir jāizmanto tikai, lai normalizētu situāciju valstī, bet pašreizējā situācijā ciešot daudzi nevainīgi cilvēki.
Turcijas varasiestādes atkārtoti ir vērsušās pie Savienotajām Valstīm ar prasību izdot garīdznieku F. Gilenu un uzrādījušas amerikāņiem pierādījumus par garīdznieka saistību ar apvērsuma mēģinājumu. Svētdien Turcijas policija aizturēja F. Gilena brāli, kuram piemērots mājas arests. Kopš 15. jūlija varasiestādes vērsušās arī pret citiem garīdznieka ģimenes locekļiem.