Endrū Millera darbs novērtēts kā "neatvairāmi pārliecinošs" (Sunday Telegraph), "žilbinošs" (The Guardian) un 2011. gadā saņēmis prestižo literāro balvu Costa Book Award.
Par rakstnieka Endrū Millera darbiem kritiķi mēdz teikt, ka "vārdi tajos smaržo un elpo". Latviešu lasītāji par to iepriekš ir varējuši pārliecināties, iepazīstot rakstnieka populāro darbu Iemīlējies Kazanova. Līdzīgu valodas krāšņumu var baudīt nupat latviski izdotajā romānā Tīrs, kur Parīzes sadzīves ainas uzburtas pārsteidzoši detalizēti.
Grāmata vēsta par neaizmirstamu gadu jaunā, ambiciozā inženiera Žana Batista dzīvē – tas ir izaicinājuma, mīlestības un pārvērtību piesātināts laiks. Speciālists saņem ministra uzdevumu senas kapsētas vietā ierīkot "piemīlīgu vietu", kas nebojātu gaisu un pilsētnieku labsajūtu. Ķeroties klāt šim kutelīgajam pienākumam, līdzīgi kā miegā iztrūcināti sikspārņi, mostas kaislības vietējo iedzīvotāju vidū, un inženieris iemanto gan draugus, gan atriebtkārus ienaidniekus.
Sekojot galvenā varoņa trauksmainajām gaitām, lasītājs nokļūst gan Versaļas pilī un Odeonā, gan piedzīvo baisus un vienlaikus intriģējošus brīžus Svēto Nevainīgo kapsētas kaulnīcās. Lai gan romānā šī tēma nav uzsvērta, tajā skaidri jaušamas franču pirmsrevolūcijas vēsmas un sajūta, ka gaidāms kas izšķirošs. Uz vēsturiski dokumentāliem motīviem balstītais sižets rosina jautājumus, vai esam tiesīgi aizslaucīt pagātni progresa vārdā, un, kas ir vai nav cilvēcīgi pieņemams. Romāna gaisotnē veiksmīgi palīdz iejusties grāmatas mākslinieka Tomasa Folka izvēlētās senās gravīras.