Notikums vides apziņai
Rīgas centrā tapusi ilgtspējai, dabai un klimatam veltīta oāze.
Vide
Draudzīgāki videi un ar jauniem pakalpojumiem
Pēdējo gadu satricinājumi pasaulē nav metuši līkumu arī auto tirgum. Par to, kāda ir pašreizējo ekonomisko procesu un pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz auto tirgus nozari, par klientu izvēli un jaunievedumiem pašu dīleru piedāvājumā intervijā Edžum Ozoliņam stāsta Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.
Lielā pavasara tīrīšana
Kur likt veco matraci, ledusskapi vai auto riepas?
Melnis: Vides jomas pārcelšana no VARAM uz KEM ir plānošanas stadijā
Vides jomas pārcelšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uz Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) pašreiz ir plānošanas stadijā, un šajā jautājumā notiek dialogs, sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Ietaupīt un dzīvot zaļāk
Ar rūpēm par vidi vien dažkārt ir par maz, lai mēs ierobežotu savu komfortu un, piemēram, ar dažādiem resursiem – elektroenerģiju, ūdeni, apkuri u. tml. – rīkotos taupīgi. Taču brīdī, kad par izšķērdīgu dzīvošanu nākas maksāt prāvu summiņu, aizdomājamies gan.
Ietekme uz vidi un bizness
Globālā mērogā klimata pārmaiņas rada dažādas sekas, to vidū gaisa temperatūras svārstības, kas var izraisīt ekstremālus laikapstākļus un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Rezultāts var būt gan sausums, gan plūdi, kādus esam pieredzējuši Eiropā un citviet pasaulē. Laikapstākļu izmaiņas iet roku rokā arī ar faunas un floras transformācijām.
No vairāk nekā simt gadu sena kuģa vraka pie Sāremā salas izplūst degviela
No Pirmā pasaules kara laikā uz rietumiem no Sāremā salas nogrimuša vieglā kreisera Cassandra sākusi izplūst degviela, tomēr būtiska piesārņojuma riska nav, jo degviela ūdens virsmu sasniedz pa pilienam un diezgan ātri izšķīst, informēja Igaunijas Klimata ministrija (iepriekš Vides ministrija).
Notekūdeņu monitorings uzrāda pārāk lielu medikamentu aktīvo vielu koncentrāciju vidē
Daudzviet medikamentu aktīvās vielu daudzums notekūdeņos, kā arī Latvijas un Lietuvas upēs un ūdenstilpēs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu, informēja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Liena Freimane.
Svarīgs ir saprātīgs balanss starp vidi un ekonomiku
Par purvu nozīmi Latvijas vides daudzveidības sekmēšanā
un vienlaikus ekonomikas,
tostarp reģionos, attīstībā Guntars Gūte sarunājas ar LU ģeoloģijas profesoru un Ezeru un
purvu izpētes centra valdes
locekli Normundu Stivriņu.
Pētnieks: Lielbritānijas karalienes troņmantinieks Čārlzs valdīšanas laikā varētu pievērsties vides un klimata problēmām
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabete II aiziešanas mūžībā viņas dēls Čārlzs III, kļūstot par karali, visaktīvāk varētu pievērsties vides un klimata problēmu risināšanai, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Ārpolitikas direktora pienākumu izpildītājs, pētnieks Kārlis Bukovskis.
Pētījums: gandrīz 40% Baltijas iedzīvotāju kļuvuši videi draudzīgāki
Gandrīz 40% aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju atzīst, ka viņu ieradumi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši videi draudzīgāki un viņi aizdomājas par savām ikdienas izvēlēm, tostarp, kādus iepirkuma maisiņus izmanto.
AS PET Baltija pērn par 42% audzējusi apgrozījumu un sasniegusi jaunu pārstrādāto PET pudeļu apjoma rekordu
Pateicoties efektivitātes un produktivitātes uzlabojumiem, 2021. gadā AS “PET Baltija” pārstrādāts uzņēmuma vēsturē lielākais apjoms – 49 726 tonnas PET pudeļu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums pērn, salīdzinājumā ar 2020. gadu, ir palielinājies par 42%, sasniedzot vairāk nekā 50,6 miljonus eiro.