Pagājušās nedēļas izskaņā Losandželosā tika nosaukti kārtējie Holivudā akreditētās ārzemju preses asociācijas balvas Zelta globuss/Golden Globe laureāti. Balva, kuru piešķīra 79. reizi, pēdējos gados ir zaudējusi daļu prestiža un nozīmes, iemesli – nespēja pielāgoties mainīgajiem sociālpolitiskajiem strāvojumiem (piemēram, rasu pārstāvniecības principam), ir izskanējuši arī mājieni par godalgas piešķīrēju "labilo stāju", ļaujoties balvai pieteikto filmu popularizēšanas pasākumiem, kas nav savienojami ar kristāldzidru skatījumu, sadalot balvas.
Bez šo grēku uzskaitīšanas ir iztikusi vien retā publikācija, kas atspoguļo šā gada Zelta globusa norises. Tiek akcentēta arī šīs profesionālās kopas noslēgtība un tās biedru skaitliskā ierobežotība (knapi simts). Šoreiz Zelta globusa piešķiršanas ceremonija bija īpaši pieticīga, nebija arī televīzijas tiešraides – vairāki ASV kanāli atteikušies sadarboties ar balvas piešķīrējiem, kamēr asociācija nebūs veikusi ievērojamas reformas savā sastāvā.
Talanta pilnbrieds
Tomēr tradīcijām ir spēks. It īpaši Amerikā, it īpaši kinovidē. Lai cik intensīvi kritizēta būtu asociācija, kas piešķir Zelta globusu, filmas un seriāli, kas apbalvoti ar Globusu, kļuva par svarīgu mediju ziņu. Zelta globuss nav zaudējis nozīmi kā būtisks pagājušā gada kino ražas izvērtējums, kas ļauj orientēties plašajā audiovizuālās produkcijas klāstā, kā arī nojaust ASV kinovides gaumes vējus, lai gatavotos gada nozīmīgākajai balvai – ASV Kinoakadēmijas Oskaram (nominācijas tiks paziņotas 8. februārī, ceremonija gaidāma 27. martā).
Domājams, arī ASV Kinoakadēmijas biedri savā balsojumā neignorēs izcilo režisores Džeinas Kempiones filmu Suņa spēks/The Power of the Dog, kas ir pieejama platformā Netflix kopš decembra sākuma. Suņa spēks tika atzīts par gada labāko drāmu, savukārt Džeina Kempione – par labāko režisori. Filmas pasaules pirmizrāde notika pērn rudenī Venēcijas kinofestivālā, kurā Džeinai Kempionei tika balva par labāko režiju. Kopš tā brīža neskaitāmās publikācijās Suņa spēks tiek minēts kā viena no gada nozīmīgākajām filmām.
Jaunzēlandē dzimusī Džeina Kempione 1993. gadā triumfēja Kannu kinofestivālā ar melodrāmu Klavieres/The Piano un kļuva par pirmo režisori sievieti, kura ieguvusi Kannu Zelta palmas zaru. Ar Suņa spēku viņa ir nodemonstrējusi savu talanta pilnbriedu. Lēnais, pamatīgais, niansētas spriedzes piepildītais Suņa spēks ar britu aktieri Benediktu Kamberbeču galvenajā lomā stāsta par represētu homoseksualitāti – maskulīnā mežonīgo rietumu vidē ASV. Pelnīti balvu par otrā plāna lomu saņēma Austrālijas aktieris Kodijs Smits-Makfī, kurš Suņa spēkā spēlē jūtīgu pusaudzi ar interesi par medicīnu. Tomēr labākā aktiera Zelta globusu saņēma nevis Benedikts Kamberbečs, bet gan amerikānis Vils Smits par lomu filmā Karalis Ričards/King Richard, kas stāsta par tenisa pasauli – tenisa zvaigžņu māsu Viljamsu tēvu un treneri Ričardu Viljamsu.
Ar saknēm tradīcijās
Zelta globuss tiek piešķirts gan labākajām drāmām, gan labākajiem mūzikliem/komēdijām – šajā šķietami vieglākajā kategorijā triumfējis Holivudas klasiķa Stīvena Spīlberga mūzikls Vestsaidas stāsts/West Side Story. Ar jauneklīgu enerģiju režisētais Vestsaidas stāsts pamatīgi sakņojas Amerikas kultūrtradīcijās, arī klasiskajā 1961. gada filmā un mūziklā. Stīvena Spīlberga darbs nodrošinājis balvu arī divām aktrisēm – Reičelai Zeglerei kā labākajai aktrisei mūziklā/komēdijā un Arianai Debouzai par labāko otrā plāna lomu. Pelnīti labākā aktiera balvu mūzikla/komēdijas kategorijā saņēma Endrū Gārfīlds par lomu muzikāli biogrāfiskā drāmā Tik, Tik... Būm!/Tick, Tick... Boom!. Arī šī ir filma, kas skatāma Netflix, tā ir biogrāfiska drāma un iepazīstina ar Brodvejas mūziklu komponista Džonatana Lārsona īso un intensīvo dzīvi. Filma piedāvā sarežģītu struktūru un pārsteidzoši spēcīgu Endrū Gārfīlda darbu. Iesaku.
Pēc ilgāka laika pie balvas tikusi Nikola Kidmena par amerikāņu TV šovu zvaigznes Lusilas Bolas lomu filmā Būt Rikardosai/Being Ricardos, kas stāsta gan par ASV mediju, gan TV biznesa vēsturi, kā arī komiķes radošajām un ģimenes dzīves peripetijām. Filma ir Amazon Studios oriģinālprodukcija. Vērtējumi par Nikolas Kidmenas tēlojumu presē gan svārstās no jūsmīgiem līdz kritiskiem. To pašu var teikt arī par vienu no viņas, iespējams, spēcīgākajām konkurentēm uz šo balvu – Kristenu Stjuarti drāmā Spensere, kurā Kristena Stjuarte spēlē princesi Diānu, akcentējot viņas neirotisko depresīvo dabu.
Balvu par labāko scenāriju saņēmis daudzpusīgais britu talants Kenets Brana, kurš pamatā pazīstams kā aktieris un režisors. Viņa režisētā melnbaltā drāma Belfāsta/Belfast vēsta par 60. gadu nogales notikumiem Ziemeļīrijā no maza zēna skatpunkta. Zelta globuss par labāko mūziku piešķirts filmas Kāpa/Dune skaņu celiņa autoram Hansam Cimmeram, par labāko dziesmu atzīta Billijas Eilišas kompozīcija No Time to Die no Džeimsa Bonda filmas Nav laiks mirt. Labākā ārzemju filma – nesteidzīgā japāņu drāma Drive My Car, kas plaši izskanēja jau Kannu festivālā pērn vasarā un tiek rādīta arī Rīgā.
Seriālu pieturpunkti
Zelta globuss tiek piešķirts 25 kategorijās, un daļa no tām (11) ir veltītas daudzsēriju filmām un seriāliem, kurus ASV Kinoakadēmija nevērtē. Toties, ņemot vērā strauji augošo seriālu popularitāti audiovizuālās produkcijas patēriņā, tieši šis Zelta globusa segments kļūst arvien nozīmīgāks – kaut vai kā orientieris, kas palīdz atrast pieturpunktus daudzveidīgajā seriālu piedāvājumā.
Šogad par līderiem atzīts verdzības tematikai veltītais miniseriāls Pazemes dzelzceļš/The Underground Railroad un Hacks – biogrāfiska drāma par Lasvegasa komiķi Deboru Vensu. Balvu saņēmusi galvenās lomas tēlotāja Džīna Smārta (Hacks). Savukārt britu klasiķe Keita Vinsleta godināta par izcilo aktierdarbu sagurušas, problēmu māktas detektīves lomā lieliskajā seriālā Slepkavība Īsttaunā/Mare of Easttown. Šis seriāls, ko producējusi kompānija HBO, ir skatāms platformā Tet+.
Zelta globuss ticis vēl vienam globāli pazīstamam Holivudas aktierim Maiklam Kītonam. Viņš seriālā Apdullušie/Dopesick spēlē provinces ārstu, kurš nonāk narkotiskā atkarībā no plaši reklamēta medikamenta. Seriāli, kurus vērts skatīties izcilu aktierdarbu dēļ, ir arī Poza/Pose, Teds Laso/Ted Lasso un mediju biznesa aizkulisēm veltītā ģimenes drāma Pēctecība/Succession, kas saņēmis balvas kā labākais dramatiskais seriāls, par labāko aktierdarbu (Džeremijs Strongs) un labāko otrā plāna aktrises darbu (Sāra Snuka).