Koncertu, kurš svētku nedēļā notiks Arēnā Rīga, veidos mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuru koncepciju pērn atzina par labāko konkursā starp sešiem kandidātiem.
Koncerta repertuārā iekļautas 30 dejas. Tas aptver 17 latviešu horeogrāfu meistardarbus no klasikas līdz mūsdienām. Tās ir Ulda Žagatas (4), Alfrēda Spuras (1), Imanta Magones (1), Helēnas Tangijevas-Birznieces (1), Harija Sūnas (1), Aijas Baumanes (1), Ulda Šteina (1), Viļa Ozola (2), Jāņa Ērgļa (5), Jāņa Purviņa (3), Agra Daņiļeviča (3), Guntas Skujas (2), Taigas Ludboržas (1), Ilmāra Dreļa (2), Artas Melnalksnes (2) un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma (1) veidotās dejas (iekavās norādīts autoru deju skaits).
"Latviešu skatuviskajai dejai ir bagāta vēsture, un koncerts Vēl simts gadu dejai ir kā vēlējums un veltījums, kas vērsts uz vērtību saglabāšanu, ietverot maģisko simts un ar to domājot bezgalību, kas sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svētku veidoto piederības zīmi. Koncerta koncepcija veidota, meklējot atbildi uz jautājumu – kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju? Tie nepārprotami ir horeogrāfi, spēcīgas personības, kas iedvesmojas no dabas, laikmeta, cilvēkiem, dejas un dejotāju mīlestības. Radošā grupa šīs koncepcijas ietvaros aicina ieskatīties dziļāk par hronoloģiski sarindotu horeogrāfu dzīves gājumu un radītajām dejām, izvirzot mērķi izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidot sasauci dejai ar personību, laikmetu, iedvesmas avotiem," stāsta idejas autori.
Gatavot koncerta repertuāru iesaka visu deju grupu 204 kolektīviem, kuri skatēs ieguvuši Augstāko pakāpi (izņēmums ir A grupa, no kuras iesaka piedalīties arī I pakāpi ieguvušajiem kolektīviem, un bērnu kolektīviem, kas pavasara skatēs ieguvuši no 48,7 līdz 47,00 punktiem). Koncerta dalībnieki būs zināmi pēc 2018. gada skatēm. Plānots, ka koncertā piedalīsies ap 3000 dejotājiem. Viss Deju svētku otrās programmas repertuārs publicēts Latvijas Nacionālā kultūras centra vietnē www.lnkc.gov.lv.