Miķelis Goppers, iedvesmojies no franču grāmatniecības, uztvēra grāmatu kā baudas priekšmetu. Sava apgāda nosaukumu viņš paņēma no Kārļa Skalbes Pasakas par zelta ābeli, kuru izdeva 1935. gadā ar Voldemāra Krastiņa ilustrācijām. Mākslinieka zīmētā ābele kļuva par apgāda logo. Skalbes pasakā bārenīte pa pupu uzkāpj debesīs, kur viņai māte no Aizsaules dārza iedod sēkliņu. Šo sēkliņu bārenīte iestāda zemē. Izaug zelta ābele, un tās zaros nobriest zelta āboli. Skaidrojot pasaku, varētu teikt, ka dzīvā saikne ar savu dzimtu un zemi rada vērtību. Pilnību un slavu. Tiesa, te klīst arī Aizsaules dārza ēnas. Gribētos no tām norobežoties un citēt profesoru Valdi Villerušu, kurš, pamanot kļūdu grāmatā, saka – kļūda ir dzīvības pazīme.
Izvēles grūtums
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, turpinot Goppera iesākto, rīko grāmatu skaistuma konkursu. Šoreiz konkursā Zelta ābele 2021 piedalījās 54 izdevēji ar 133 grāmatām. Žūrija – Ieva Bečere, Aiga Dzalbe, Gita Treice, Arta Ozola-Jaunarāja un Ivs Zenne – vērtēja teksta un vizualitātes saskaņu: dizaina konceptu, maketu, papīra izvēli un poligrāfisko izpildījumu. Tika izraudzītas 40 grāmatas dzejas, prozas, uzziņu literatūras, dokumentālo, zinātnisko un mākslas izdevumu, kā arī bērniem un jaunatnei domāto izdevumu kategorijā.
Par izvēles grūtumu jautāju māksliniecei Artai Ozolai-Jaunarājai. Viņa atbild: "Šogad, iesniedzot grāmatas konkursā, izdevējiem vienas rindkopas apjomā bija jāformulē grāmatas vizuālā koncepcija. Tas noteikti palīdzēja ekspertiem pievērst uzmanību būtiskajam. Dažreiz vizuālais nervozums var kaitināt, ir nepareizs un neatbilst akadēmiskiem noteikumiem, bet aizved lasītāju precīzi, kur iecerēts. Man šķiet interesantas žūrijas priekšsēdētājas Ievas Bečeres pārdomas, kad un kāpēc ir vērts izdot grāmatu. Tiek patērēti milzu resursi, vai iegūtais rezultāts ir ieguldītā vērts, ja informāciju var atrast elektroniskajos avotos. Ir jābūt kādai virsvērtībai gan formā, gan saturā, lai ķertos pie izdošanas. Šoreiz tieši virsvērtība bija tā, kas noteica konkursa rezultātu. Tehniskās puses vērtējumā piecu ballu sistēmā grāmatas finālistes lielākoties saņēma augstāko punktu skaitu. Bija liels bērnu grāmatu devums, bet daudz "vienas klases audzēkņu", vairāk izcēlām atšķirīgo, jauno. Izveidojām divas kategorijas – bērnu un jauniešu literatūra. Joprojām nav mācību grāmatu kategorijas, jo tas nav konkurss, ja no trim grāmatām jāizvēlas piecas. Pārējās kategorijās bija liela konkurence, līdz pēdējam brīdim uz galda palika sešas grāmatas, bija grūti izdarīt pēdējo izvēli."
Izmantojot to, ka Latvijas Mākslas akadēmijā ar lekcijām viesojās burtu dizainers Romans Vilhelms, kurš ir Berlīnes Mākslas universitātes tipogrāfijas laboratorijas vadītājs un vizuālās komunikācijas pasniedzējs, jautāju viņam, kādu iespaidu rada konkursam izvirzītās grāmatas. Izcilājis, izlocījis un izšķirstījis izdevumus, Romans Vilhelms apgalvo, ka nav radis kritizēt un veidot izlases. Runājot par kopējo iespaidu, viņš atzinīgi novērtē tipogrāfiju veikumu – augsto drukas kvalitāti un iesējumu.
Pievēršoties atsevišķiem izdevumiem, speciālists saka: "Fotoalbumiem parasti ir liels formāts. Taču man vairāk patīk Zandas Pučes un Armanda Andžes grāmatas Aa fluvius. Zudušo upi meklējot (māksliniece Alise Štrause) samērīgais formāts. Parasti lielas grūtības sagādā horizontālais (Viktora Freiberga Viktora otrā grāmata, Andras Manfeldes Uzzīmē baltu lietu) un kvadrāta formāts. Kaspara Aleksandra Irbes grāmatā Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949 (dizainers Aleksejs Muraško) man ļoti patīk burtveidols, kursīva sākumburti izskatās pat "gejiski", mākslinieks maketā ir panācis atbrīvotību detaļās."
Bērnu grāmatu vidū Romans Vilhelms nesaskata izdevumus, kas paredzēti maziem bērniem. "Ilustrācijas bērnu grāmatām ir labas man, bet manam sešus gadus vecajam dēlam tās būtu vienaldzīgas. Šīs grāmatas varbūt ir domātas pusaudžiem, bet ne bērniem, kuri tikko ir iemācījušies lasīt. Taču viss kopā tomēr pieaugušajiem, jo ilustrācijas ir, ja tā var teikt, nedaudz bezrūpīgas. Man pašam ļoti patīk ilustrācijas, kas ir nedaudz bezrūpīgas. Bezrūpībā ir kaut kas labs. Bērnu grāmatas vienmēr ir skaistuma pilnas. Pats jūtos komfortablāk, skatoties uz grāmatām, kas nav piesātināti skaistas."
Jau detalizētāk pievēršoties maketiem, Romans Vilhelms norāda uz tendenci maketos teksta izkārtojumā rindas līdzināt pret slejas kreiso malu. Nepievēršot pienācīgu uzmanību teksta izlīdzināšanai, slejas labā mala viļņojas kā kalnu grēda. Labi nostrādāts teksts veidojas, ja rindu garums nav radikāli atšķirīgs, bet tad katrai lappusei būtu jāvelta pusstunda. Izdevēji nevēlas par to maksāt.
Vienojamies, ka ļoti jauks ir Latviešu valodas aģentūras izdevums Mans latviskākais vārds ar Lotes Vilmas Vītiņas ilustrācijām. Tas ir iedalīts kategorijā Uzziņu literatūra. Manuprāt, plūstošo robežu dēļ kategorijas derētu vispār atcelt.
Es ieviesu trīs nošķīrumus: dzīve, nāve un augšāmcelšanās. Šajās koordinātēs izvietoju tādu kā savu "topiņu".
Sieviete soļo gar jūru
Dzeja var iztikt bez grāmatas, ja dzeja nešķiras no balss. Balsis bija rapsodiem, menestreliem, trubadūriem, teicējām un vilcējām. Grāmata aizstāj balsi, skaņai iedodot fizisku svaru. Dzejniece Ieva Rupenheite dzejoļus ilustrēja, kad pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu. No saimnieciskā viedokļa raugoties, viņa varētu nedalīties, saglabājot teksta un vizualitātes vienotību. Taču Ieva Rupenheite tā nedara. Viņa izvēlas sabiedroto un izvēlas vīrieti, ikreiz citu. Jiņ un jan saspēlē iegūst abas puses.
Domājot par krājumu palaidiet sievieti (Neputns), mākslinieks Jānis Murovskis iztēlojās, kā Ieva Sārnates jūrmalā raksta, izdzēš un raksta pāri no jauna. Izvēlētā papīra plānums ļauj ieraudzīt, ka pēc viena dzejoļa sekos nākamais. Lai ierakstītos teksta jūrā, Ieva atmet iniciāļus un interpunkcijas zīmes kā nevajadzīgus šķēršļus. Burtniecība pati par sevi ir grafisku zīmju plūsma, kurā ritms ir radošs un ievelkošs, līdzīgi zilā vāka metroritmiskajai struktūrai. Jānis Murovskis tai paredzēja kongrīvu. Paņemot grāmatu rokās, var sataustīt ieelpu un izelpu. Jānis Murovskis nodrukāja sietspiedes, kas bija izstādītas apgāda Neputns veikalā, bet grāmatā no tām palikušas tādas kā bēguma pēdas.
Savulaik Miķelis Goppers papīra atgriezumus utilizēja, drukājot kartītes ar grāmatu ilustrācijām. Ievas Rupenheites dzejas grāmatas pircēji kopā ar savu eksemplāru saņēma Jāņa Murovska veltījumu – digitāldrukas kartīti sieviete soļo gar jūru. Līdz konkursam kartīte diemžēl nenonāca.
Skrūves jāpievelk ciešāk
Žebera stindzinoši baltās grāmatas Ceļš pie patērētāja (Neputns) aizsākums meklējams izstādē Rezerves dzeja, kas notika Raiņa un Aspazijas mājā 2021. gadā. Dzejnieka dubultnieks, domāšanā atšķirīgais dvīnis, mākslinieks Andris Breže, grāmatu ievada ar info zīmi – burtu "i" aplītī. Andra Brežes mākslā laiku pa laikam ir parādījušies uz pagātnes drupām vērsti roboti, kas kustina kreklu piedurknes, šūpina kājas Sarkanā kvadrāta gumijniekos vai kulsta baltas rozes betona maisītājā. Šoreiz vektors ir vērsts nākotnē, lai kāda tā būtu. Grāmata "neizaicina poligrāfijas meistarību" (Mārtiņš Zutis), grāmata izaicina nāvi. Lasītājs saņem instrukciju, kādā veidā izgaist dzīvība. Par iznīcības tuvošanos depresijas soļos liecina nodzēstās gaismas, saistvielas sairums, vienīgais draugs – ledusskapis, vienīgais uztvērējs – tvaika nosūcējs, suicīds, izmetoties pa logu, aizpeldēšana tumsā, durvis, kas aizcērtas automātiski, valodas apsūnošanās, pirms iestājas sterils klusums un parādās tukša telpa.
Ko darīt tālāk, kad dzīve ir patērēta? Atbildi dod pēdējā instrukcija jeb manuālis – no instrukcijām sastāv grāmatas lauvas tiesa. Te Žebers no sevis neko vairs neraksta klāt. "Skrūves jāpievelk ciešāk," pauž instrukcija 36 valodās. Droši vien zārkam. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļas beidzējiem zārku izgatavošana savulaik bija ienesīgs rūpals.
Tēvzemes aprakstīšana
Elpa aizraujas, atverot grāmatas A Description of Our Homeland. Krišjānis Barons and Other Latvians vāku. Kāds skaistums! Imanta Ziedoņa fondu Viegli ir iedvesmojusi jaunlatviešu Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Jura Alunāna ģeogrāfijas grāmata, viena no pirmajām savā nozarē Baltijā.
2021. gada grāmatā apzeltīti laistās Baltijas augi. Sākumā šķiet – īsts herbārijs, ilgi stāvējis starp grāmatas lapām, zaudējis zaļumu, pielāgojies plaknei un piedzīvojis brīnumainu pārtapšanu. Tikai iedziļinoties detaļās, redzams, ka āboliņam un graudzālēm, tautiskā vienvārdā – smilgām, sānu malās novietotie augi saiet kvadrātiņos un ornamentalizējas.
Dizaina studija Overpriced grāmatas titulā un uz muguriņas ir izcēlusi mākslinieces Ievas Krūmiņas darbu. Tajā, zīmējot augus uz pudeļu plastmasas, akrila krāsa ir uzlikta ar pinceti un ar lodāmuru kā gravīrā ievilktas strīpas. Tipogrāfija Livonia Print brīnumzālītēm ir piešķīrusi elitāru izsmalcinātību – dažādu toņu metāliskus pigmentus.
Grāmatas sastādītāja Rūta Šmite pirmizdevuma faksimilu Muhsu tehwsemmes aprakstischana un daschi peelikkumi ihsumâ saņemti, kas laists klajā 1859. gadā Jelgavā ar vienu "landkarti", ir nostiprinājusi ar pētījumu virkni. To autori ir Kornēlija Pokrotniece, Aleksejs Apīnis, Jānis Štrauhmanis, Alberts Sarkanis, Valdis Segliņš, Janīna Kursīte, Ilze SalnājaVerva, Edvarda Šmite un Rūta Šmite. Atšķirībā no 2020. gada latviešu valodas izdevuma angļu versijā piepulcējušies vēl "citi latvieši" – Andrejs Plakans, Lea Lepika un Alvīds Butkus. Grāmatā izmantoto burtu veidolu Austra ir dizainējusi Eva Abduļina.
Sieviete ar cūku
Viena no veiksmēm ir Kaspara Aleksandra Irbes Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949 (Ascendum) ar Inetas Lipšas ievadu. Grāmata piesaka līdz šim noklusētu tēmu, sperot plašu soli akadēmisko pētījumu virzienā. Plānajā superapvākā izcirstas divas lūramlūkas uz melanžētu tumsu. Amplitūda no pink fluids līdz deep purple. Te ir arī nodrukāta reklāma, kuru var lasīt kā pirmo un pēdējo tekstu. Daudzi izdevumi diemžēl neizmanto šo savu teritoriju, paļaujoties, ka lasītājs tāpat zina, ko grib.
Dizainera Alekseja Muraško burtu koridoros un kambaros drūzmējas centīgi skaidrojumi. Klāt pielikti divi sentimenti kā atklātnītes. Fotogrāfijas irdenā rokrakstā mūža nogalē aprakstījis pats Irbe, tikai viena zīmējuma fotoreprodukcija, kas nav stingri piešūta konkrētam teksta fragmentam, atstāta bez komentāra: sieviete mijiedarbojas ar cūku. Ir pierasts pie sengrieķu zoofilijas – Eiropas nolaupīšanas vai Ledas un gulbja. Lai gan latviešu iemīļoto mājdzīvnieku ir postamentējis tēlnieks Teodors Zaļkalns, anonīmā autora zīmējums lasās burtiski: "подложить свинью". Manuprāt, mizogīnais žests liecina par sarežģītām attiecībām ar māti Ievu Emmu Irbi (dzimusi Šnickus), vienīgo cilvēku, par kuru Irbe rūpējās.
Ilmārs Zvirgzds, Keitas Listeres grāmatas Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture tulks, komentē: "Aplūkojis bildīti vairākas reizes, secinu, ka nekādu īpašu asociāciju man nav. Uztveru to drīzāk kā tipisku latviskās/bāleliņa seksualitātes ilustrāciju, kur zemnieku gudrība ķērusies klāt seksualitātei, neaizmirstot mūžseno "mūsu bekonu ēda Anglijā". Protams, sieviete un bekons te tiek vienādoti – un es apzināti nesaku "cūka", jo zemnieku apziņā nav dzīvnieka/cilvēka/sievietes/vīrieša (no tā arī mizogīnija), ir tikai galaprodukti – sekss, miesa, bekons, sviests utt. Ja uz to skatās mūsdienu kontekstā, tad, protams, savādāk, tur visādas interpretācijas, bet grāmatas sakarā – nevajadzētu aizmirst, ka protagonists labprāt vērtēja jebkuru seksuālu ainu. Biblisku kontekstu nesaskatu, kaut arī esmu savulaik iedziļinājies visās tajās ašērās, kulta stabos un bērnu upurēšanās u. tml."
Konkursa Zelta ābele 2021 laureāti
Dzeja. Žebera grāmata Ceļš pie patērētāja. Mākslinieks Andris Breže. Izdevējs Neputns
Proza. Autoru kolektīva grāmata Tas nav domāts tev. Tas domāts ēkai un It’s not for you. It’s for the building. Dizaina autors Aleksejs Muraško, ilustrāciju autors Ivars Veinbergs. Izdevējs NRJA
Dokumentālais izdevums. Finna Skorderuda grāmata Nemiers. Dizaina autore Ilze Kalnbērziņa-Prā, Kolektīvs, ilustrāciju autors Ernests Kļaviņš. Izdevējs Valodu māja
Zinātniskā literatūra. Rakstu krājums Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc. What Latvia’s Forests Are Whispering. Sastādītājas Ieva Kalnača un Māra Lāce, mākslinieks Mārtiņš Ratniks, fotogrāfi Normunds Brasliņš, Roberts Kaniņš un Valters Lācis. Izdevējs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Uzziņu literatūra. Grāmata Manifests. Sastādītājs Artis Ostups, mākslinieks Armands Zelčs. Izdevējs Neputns
Mākslas izdevums. Grāmata Madernieka stils. Sastādītājas Inese Baranovska un Rūta Rinka, mākslinieks Mārtiņš Ratniks, fotogrāfi Normunds Brasliņš un Ansis Starks. Izdevējs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Grāmata bērniem. Andras Manfeldes grāmata Uzzīmē baltu lietu. Dizaina autore Anna Aizsilniece, ilustrāciju autore Neonilla Medvedeva, datorgrafikas autors Raivis Salmiņš, fotogrāfs Raimo Lielbriedis. Izdevējs Aminori
Grāmata jauniešiem. Autoru kolektīva grāmata Netikumīgie. Dizaina autors Aleksejs Muraško, ilustrāciju autori Pauls Rietums, Agate Lielpētere, Liāna Mihailova un Sanita Adoviča. Izdevējs Liels un mazs
Visas Zelta ābeli 2021 ieguvušās grāmatas iespiestas Jelgavas tipogrāfijā